Latvijas Informācijas tehnoloģiju klasteris kopā ar biedru uzņēmumu – “Advangrid”, “Catchsmart”, “Visma Consulting” un “Starlink Development” pārstāvjiem, - viesojās pārtikas uzņēmumā “Dimdiņi” un kokapstrādes uzņēmumā “Avoti SWF”.
Vietējie Lizumu bieži dēvē par Gulbenes industriālo centru, jo uzņēmējdarbība ikdienā norit ar pilnu jaudu tieši šajā pusē. Pārtikas un kokrūpniecības nozaru milži pastāv viens otram līdzās, taču katrs no tiem atrodas savā digitālā brieduma stadijā. “Dimdiņi” ir populāri ne vien Latvijā, bet arī pasaules tirgos ar savu kāpostu sortimentu, šobrīd, kā savu nozīmīgāko problēmu atzīst visu ražošanas procesu pārskatāmību digitālā platformā, savukārt mēbeļu ražotājs “Avoti SWF” min sistēmu savienojamību, kā savu būtiskāko biznesa izaicinājumu, jo šobrīd sadarbojas ar dažādām lielām mēbeļu ražotāju ķēdēm Skandināvijā un Rietumeiropā.
Abiem šo nozaru produktiem, kāpostam un kokam, ir kopīga vismaz viena īpašība – dzīvība. Un IT pasaulē tas nozīmē detalizētāku kontroli un monitorigu pār dažādiem ražošanas procesiem (temperatūra, gaiss, bojājumi un tml.), kur, kādam no minētajiem faktoriem neīstenojoties, rodas zaudējumi. Šobrīd ir vērojama tendence, ka arvien vairāk uzņēmumu šo problēmu risina ar sensoru uzstādīšanu. Tie ne vien nodrošina drošticamus datus reāllaikā, bet arī dod iespēju procesus pārraudzīt attālināti.
Pārtikas ražošanas un pārstrādes uzņēmums “Dimdiņi Agro” un “Dimdiņi” savā digitālās attīstības ceļā atrodas tehnoloģiju testēšanas stadijā, kur būtisks ir IT ekspertu kā kontaktpunkta atbalsts. Uzņēmumu līdzīpašnieks Rinalds Audzišs atzīmē: “Šādas IT ekspertu vizītes ļauj ar helikoptera skatu paraudzīties gan uz savu uzņēmumu, gan uz 21. gadsimta iespējām, ko piedāvā vietējie tehnoloģiju piegādātāji. Ņemot vērā mūsu lielāko šodienas biznesa izaicinājumu, turpmāk vēlamies strādāt, lai mēs spētu proaktīvi noteikt problēmas un pieņemt datos balstītus lēmumus, izmantojot virtuālās vides iespējas.”
Savukārt kokapstrādes uzņēmums “Avoti SWF” jau ir izgājis testēšanas fāzi, kurā atradis sev piemērotākos risinājumus. “Būt digitāli augsti attīstītam nenozīmē, ka tagad mēs vairs neko nemēģinām, nemeklējam papildus tehnoloģijas, kas palīdzētu. Digitālā transformācija ir process, kas nebeidzas vienā dienā. Visu laiku jāseko līdzi nepieciešamībām, tehnoloģiju jaunumiem un tirgus tendencēm,” stāsta uzņēmuma pārstāvis Jānis Misiņš.
Abi uzņēmēji uzsver digitalizācijas nozīmi, ņemot vērā, ka Latvijas lauku reģionos trūkst kvalificēts darbaspēks. “Digitalizācija vairs nav tikai tāls un abstrakts sapnis, bet tā ir šodiena un nākotne konkurētspējīgam biznesam jebkurā vietā,” atzīst Latvijas IT klastera digitalizācijas projektu vadītāja Ira Raciņa. Latvijas IT klastera uzkrātā pieredze ar vizītēm ražotnēs ļauj vērtēt, analizēt un iezīmēt ražojošo uzņēmumu un IT speciālistu nākotnes ciešo sadarbību.
Ražošanā digitālā transformācija nenozīmē cilvēku aizstāšanu, bet gan cilvēku izglītošanu un pārkvalificēšanu. Proti, esošais cilvēku kapitāls ir pietiekams, lai paralēli ieviestu jaunus tehnoloģiskus risinājumus ražotnē, tādējādi palielinot pārdošanas apjomus. Papildus netiek zaudēts darbinieku laiks procesos, kurus turpmāk var veikt, piemēram, robots. Viens no svarīgiem rādījumiem digitalizācijas līmeņa algoritmā: manuāls darbs attiecībā pret tehnoloģiju izmantošanu. IT eksperti šo attiecību abās ražotnēs vērtē, kā iespēju nākotnes attīsībai – šobrīd salīdzinoši daudz tiek izmantota papīra formāta dokumentācija, kuru efektivizējot, uzvar uzņēmums.
Abiem šo nozaru produktiem, kāpostam un kokam, ir kopīga vismaz viena īpašība – dzīvība. Un IT pasaulē tas nozīmē detalizētāku kontroli un monitorigu pār dažādiem ražošanas procesiem (temperatūra, gaiss, bojājumi un tml.), kur, kādam no minētajiem faktoriem neīstenojoties, rodas zaudējumi. Šobrīd ir vērojama tendence, ka arvien vairāk uzņēmumu šo problēmu risina ar sensoru uzstādīšanu. Tie ne vien nodrošina drošticamus datus reāllaikā, bet arī dod iespēju procesus pārraudzīt attālināti.
IT eksperti, apmeklējot abas ražotnes, min vēl citas sfēras, kurās abi uzņēmumi varētu nākotnē attīstīties. Investējot ražošanas lentu dīkstāvju, darbinieku pārraudzības un grāmatvedības sistēmās, ražotāji ietaupītu laiku un finanšu resursus ilgtermiņā. Svarīgi būtu apzināties, ka jebkurš digitālās transformācijas posms ir investīcija uzņēmuma attīstībā, nevis zaudējums.
Latvijas IT klasteris turpmāk dosies arī uz citiem ražojošajiem uzņēmumiem kopā ar IT ekspertiem, lai novērtētu digitālo kapacitāti un sniegtu padomus nākotnei. Uzņēmumiem, kuri vēlas piedalīties pasākumā, rakstīt uz: itcluster@itbaltic.com.
Pasākums organizēts projekta “Informācijas tehnoloģiju nozares konkurētspējas un eksportspējas paaugstināšana” ietvaros (projekta Nr. 3.2.1.1/16/A/004) ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansiālu atbalstu.
