Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), pildot Valdības Rīcības plāna uzdevumu – digitalizēt un modernizēt valsts un pašvaldību pārvaldes procesus, t. sk. identificēt pakalpojumus, kuriem nodrošināms lietotāju dzīves situācijās balstīts, integrēts un iespējami proaktīvs sniegšanas process un identificēts tikai elektroniski sniedzamo valsts pārvaldes pakalpojumu grozs, lūdz sniegt priekšlikumus:
1. Kuriem esošajiem pakalpojumiem varētu piemērot “tikai digitāli pieejams” principu (sākot no 2020. gada vai nosakot pārejas periodu)?
2. Kādus pakalpojumus varētu nodrošināt proaktīvā veidā, vai papildināt esošo pakalpojumus ar proaktīvas informēšanas iespējām?
3. Kādi priekšnosacījumi un ierobežojumi būtu minēto principu ieviešanai?
Plašāka informācija – pievienotajā vēstulē.
Ja Jums ir kādi priekšlikumi, lūdzu sūtiet tos līdz 3.septembrim. Sniegto informāciju un ierosinājumus VARAM izmantos, plānojot pakalpojumu vides pilnveides pasākumus tuvāko 3 gadu periodam.
___
“Digitāli vispirms” un “Tikai digitāli pieejams”
Šobrīd elektroniskie pakalpojumi praktiski vienmēr tiek dublēti ar iespēju šos pašus pakalpojumus saņemt klātienē. Šāda pieeja ir attaisnojama, taču tajā pat laikā tā var būt par iemeslu dublējošām izmaksām, kas noved pie paaugstinātas pakalpojumu nodrošināšanas izmaksām. Ņemot vērā, ka dažādu iedzīvotāju grupu piekļuve internetam sasniedz vairāk kā 90%, ir lietderīgi apsvērt iespēju atsevišķas pakalpojumu grupas nodrošināt “primāri digitāli” un “tikai digitāli. Vēršam uzmanību, ka šis princips neizslēdz iespēju nodrošināt atbalstu attiecīgo e-pakalpojumu izmantošanā klātienē (piemēram konsultanti klientu apkalpošanas centros, e-asistenta iespējas izmantošana, u.tml.). Arī MK 04.07.2017 Nr. 402 “Valsts pārvaldes e-pakalpojumu noteikumi” nosaka pakalpojumu turētājam e-pakalpojumu izmantošanu veicinošu regulējumu izstrādi (18. punkts) un aktivitāšu nodrošināšanu klātienes kontaktu samazināšanai, e-pakalpojumu popularizēšanai un sabiedrības informēšanai, kā arī e-pakalpojuma izmantošanas analīzi un uzlabošanas pasākumu plānošanu (19. punkts).
Piemēri: tie varētu būt pakalpojumi noteiktām mērķgrupām – uzņēmējiem (uzņēmējdarbības uzsākšana un regulārās darbības), jauniešiem (studiju uzsākšana), amatpersonām (ikgadējo deklarāciju iesniegšana) u. c. Esošie piemēri: Elektroniska pārskatu un deklarācijuiesniegšana VID EDS, Platībmaksājumu pieteikumi LAD.
Proaktīva pakalpojumu sniegšana
Saskaņā ar aptaujām iedzīvotāji sagaida, ka “valsts pārvalde sapratīs viņu vajadzības” un veidos pakalpojumus “tieši pielāgotus cilvēkiem, uz kuriem tie attiecas”. Pakalpojumu sniegšanas pieejas pāreja no reaktīvas (iedzīvotājam jāzina, kādi pakalpojumi viņam pienākas) uz proaktīvu (valsts pārvalde proaktīvi informē iedzīvotāju par iespējām/tiesībām un pienākumiem, kas viņam ir pieejamas/saistošas) iezīmē jaunu valsts pakalpojumu sniegšanas brieduma līmeni. Tas nodrošinās gan pilnīgāku iedzīvotāju un uzņēmēju tiesību īstenošanu, samazinātu administratīvo slogu, gan augstāku sabiedrības apmierinātību ar valsts sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī augstāku iestādes darba efektivitāti.
Proaktivitātes principu pakalpojumu sniegšanā var nodrošināt dažādos līmeņos, atbilstoši pakalpojuma kontekstam un iestādes iespējām.
Pamatlīmenī to var īstenot kā proaktīvu informatīvu un statusa paziņojumu, vai atgādinājumu formā (piem., sms formā, uz e-pastu, uz e-adresi), kas ļauj cilvēkam būt informētam.
Augstāku pievienoto vērtību iedzīvotājam un arī efektivitāti iestādēm var radīt pakalpojumu izpildes automatizācija, kur pakalpojums tiek automātiski (vai automātiski ar personas atļauju) izpildīts, ņemot vērā iestādes rīcībā vai citos reģistros esošus datus (atlaižu piemērošana, pabalstu izmaksa, piemēram, nekustamā īpašuma atlaides piešķiršana daudzbērnu ģimenēm, elektroenerģijas atlaižu piešķiršana sociāli neaizsargātākajām grupām, nodokļu automātiskā atmaksa, u. c.).
Valstī ir pieejami arī centralizēti risinājumi, caur kuriem iespējams īstenot vienu vai otru (vai vēl citu) pakalpojumu proaktīvas sniegšanas scenāriju.
Viedokli aicinām sūtīt elektroniski uz e-pasta adresi Karina.Eglite-Miezite@varam.gov.lv līdz š. g. 6. septembrim, iekļaujot pakalpojumu nosaukumus un indikatīvi termiņu, sākot ar kuru minētos principus varētu ieviest (nodrošināt).
Jautājumu gadījumā lūdzam sazināties ar VARAM Publisko pakalpojumu departamenta Elektronisko pakalpojumu nodaļas vecāko konsultanti Karīnu Eglīti-Miezīti (Karina.Eglite-Miezite@varam.gov.lv, t.: 66016763) vai Elektronisko pakalpojumu nodaļas vadītāju Gati Ozolu (Gatis.Ozols@varam.gov.lv, t.: 67026540), iepriekš minēto jautājumu detalizētai pārrunāšanai.
